Jau gandrīz simts gadus pašā Rīgas centrā slejas Brīvības piemineklis – granītā un varā ietērptais mākslas darbs simbolizē latviešu tautas vēlmi pēc neatkarības un brīvības.

Brīvības statujas rokās spoži mirdz trīs zvaigznes, kas veltītas Latvijas kultūrvēsturiskajiem reģioniem – Kurzemei, Vidzemei un Latgalei. Tā pakājē iekalti vārdi – “Tēvzemei un Brīvībai”. Brīvības piemineklis tika atklāts 1935.gada 18.novembrī, to uzcēla par tautas saziedotajiem līdzekļiem. Brīvības piemineklis ir 42,7 metrus augsts.

Brīvības pieminekļa idejas autors bija izcilais latviešu tēlnieks Kārlis Zāle (1888 – 1942), kurš veidojis arī Brāļu kapu memoriālo ansambli. K.Zāles ieceri pilsētvidē realizēja arhitekts Ernests Štālbergs (1883 – 1958), pieminekļa celtniecība ilga četrus gadus.

Brīvības piemineklis ideju par neatkarību izsaka arhitektūras valodā – vērienīgās skulptūras izkārtotas vairākos līmeņos, atgādinot par Latvijai nozīmīgiem vēsturiskiem tēliem un notikumiem.

Piecdesmit sešas skulptūras sakārtotas trīspadsmit skulpturālās grupās, kas izvietotas četros līmeņos.

Pamata līmenis simbolizē ideju par tautas darba tikumu, tās garīgo spēku un tieksmi pēc neatkarības. Priekšplānā izvietoti ciļņi “Latvju strēlnieki” un “Latvju tauta – dziedātāja”, pārējās četras skulptūru grupas – “Darbs”, “Tēvijas sargi”, “Māte - ģimenes sargātāja” un “Gara dzīves veidotāji” veltītas latviešu dzīves pamatvērtībām. Savukārt ciļņi vēsta par 1905.gada revolūciju un Latvijas atbrīvošanas cīņām.

Vidējās joslas galvenās figūras simbolizē tautas ideālus un vēlmi pēc brīvības. “Latvijas tēls” vēsta par gatavību sargāt dzimteni, “Važu rāvējs” simbolizē spēju saraut verdzības važas, latviešu nacionālais mitoloģiskais tēls “Lāčplēsis” mudina cīnīties pret naidīgām varām, savukārt gara spēku simbolizē tēls “Vaidelotis” – baltiešu pagānu priesteris.

Piemineklis noslēdzas ar granīta obelisku, virs tā – Brīvības tēls, varā kalta sievietes statuja, kas virs galvas tur trīs zelta zvaigznes, Latvijas kultūrvēsturisko novadu vienotības simbolu.

Padomju varas gados pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa bija aizliegta. Sākoties atmodas kustībai, cilvēki sāka pie Brīvības pieminekļa pieminēt tautai svarīgos notikumus – Latvijas Republikas dibināšanu, brīvības cīņas, arī okupāciju un represiju. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas pie pieminekļa atkal stāv godasardze.

APSKATES VIETAS LATVIJĀ

Ko apskatīt un ko darīt Latvijas kempingu tuvējā apkārtnē

Aizkraukles pilskalns